Fakti,fakti

Un šādas mēs pērkam veikalos....

Interesanti fakti

• Vistas, kuras dzīvo privātās saimniecībās, vidēji dzīvo 5-7 gadus, bet daži eksemplāri spēj sasniegt pat 20 gadu vecumu.
• Lai vista izperētu cāli, nepieciešama 21 diena. Perēšanas laikā vista katru olu ligzdā apgroza vidēji 50 reizes dienā. Tas nepieciešams, lai piedzimtu vesels cālis.
• Dažādu sugu vistām ir dažādu krāsu olas - no ierasti baltām un brūnām līdz pat zilām, zaļām un pat sārtām olām.
• Kad vista sasniedz noteiktu vecumu, tā sāk dēt olas. Vienā olā var būt vairāki olu dzeltenumi. Rekords: 9 dzeltenumi vienā olā.
• Jo vecāka vista, jo tā dēj lielākas olas.
• Vistām kakla daļā ir vairāk kaulu nekā žirafēm.
• Viena vistas ola satur 13 vērtīgas uzturvielas, un tās uzturvērtība ir 70 kalorijas.
• Atdalot vistai ādu, būtiski tiek samazināts tauku daudzums - vistas filejā ir mazāk nekā 1% tauku.
• Vismazāk holesterīna ir vistas krūtiņā - aptuveni 62 mg/100 g.
• Vistas gaļas sastāvā esošie B grupas vitamīni veicina smadzeņu darbību un nodrošina organismam enerģiju, selēns stiprina imūnsistēmu, bet aminoskābe veicina laimes hormona veidošanos.
• Vistas gaļa satur ļoti daudz vērtīgu olbaltumvielu, kas palīdz nostiprināt kaulus. Tādēļ tā ir īpaši ieteicama veciem cilvēkiem, kam, organismam novecojot, kauli bieži vien kļūst trausli.
• Pētījumos ir atklāts, ka vēzi palīdz novērst B grupas vitamīns niacīns un selēns. Vistas gaļa ir bagātīgs šī vitamīna un minerālvielas avots - 100 gramos vistas gaļas ir aptuveni 70% no cilvēkam dienā nepieciešamā niacīna daudzuma un 40% no nepieciešamā selēna daudzuma.
• Vistas gaļa ir lielisks enerģijas avots, ko nodrošina tās sastāvā bagātīgi esošie B grupas vitamīni, kas veicina organisma vielmaiņu un rada enerģiju.  
• www.delfi.lv

18.gs. Londonā vistas ādas cimdi skaitījās - augstā mode.. 

Vistas bieži vien mirst no tā, ka ir pārbarotas ar augšanas hormoniem un izaug tik ātri un tik lielas, ka to muskuļi nespēj noturēt pašas svaru.

Nekas nevar būt labāks par māju vistu un olām.

Veikalā vistu nopērkot 5 cilvēku ģimenei pietiks vienām vakariņām,turklāt tai ir zili kauli kurus aplaizīt nav vēlēšanās.Bet mājas vistiņa mmm cik garda pietiek divām kārtīgām vakariņām kauliņi caurspīdīgi aromāts pa visu māju.

Arī šis ir drausmīgi....

 A4 lapas lielumā- lielākā daļa no viņām mūža laikā nespēj ne reizi izplest spārnus, sajust svaigu gaisu vai redzēt saules gaismu. Arī olu dēšana vistām ...

spoki.tvnet.lv

Fakti no vēstures

Pašā lielākajā vistas olā bija 5 dzeltenumi. Tās garums vertikālē bija 31 cm. Pati smagākā vistas ola pasaulē svēra 454 g, kas ir apmēram sešas raizes vairāk nekā vidēja vistas ola.

Zīlēšana: kādus burtus lasa gailis.

Kāpēc vecās ābeces rotāja gailis – jo tas bija rīta un gaismas saucējs? Bet varbūt tāpēc, ka tas uzlasīja graudus kā burtus. Senos laikos cilvēki tā lika gailim „lasīt”, lai izzīlētu nākotni.

Senatnē zīlēšana plauka un zēla katrā sētā un ciemā, un bieži vien tai izmantoja mājputnus. Piemēram, senajiem grieķiem un romiešiem gaiļa dziedāšana bija laba zīme, bet vistu klaigāšana – slikta. Interesanta forma bija pareģošana ar cāļiem: cāļus izlaida no vistu kūts pie nobērtiem graudiem vai drupatām; ja tie uzreiz neskrēja pie barības, neievēroja to, izsvaidīja ar spārniem vai lidoja prom, to uzskatīja par atbildi „nē” vai sliktu zīmi. Ja cāļi metās pie barības un pat kāvās tās dēļ, tas vēstīja veiksmi un izdošanos.

Īpašā ievērībā senatnē bija gaiļi – pastāvēja dažādas metodes zīlēšanai ar gaili, kam pamatā bija māņticīga cieņa pret šo putnu. Zīlēšanu ar gaili dēvē par alektriomantiju (grieķu valodā alectryon – gailis, manteia – pareģošana). Pareģošanā iesaistīja vienu vai vairākus gaiļus, parasti – baltus. Īpašs cilvēks – pululārijs – bija atbildīgs par šo putnu barošanu un kopšanu. 

Viena metode bija vērot, kā gailis uzlasa nobērtos graudus, kas varēja būt izkārtoti arī burtu formā. Secinājumus veica pēc tā, kurus burtus gailis uzknābāja, vai arī - meklējot zīmes graudu izkārtojumā, ko tas atstāja pēc maltītes. 
Cita metode: gaili novietoja apļa centrā, kuram pa perimetru izkārtots alfabēts un pie katra burta nolikts grauds. Zīlētājs pierakstīja „burtus”, ko apēda gailis, lai sastādītu ziņojumu. Leģenda vēsta, ka 4.gs. pareģis Lamblikus izmantoja šo metodi, lai izzīlētu Romas ķeizaram Valentam,  kas būs viņa pēcnācējs. Gailis uz šo jautājumu atbildējis, uzlasot tikai četrus burtus: T-H-E-O. Rezultātā ķeizars licis nogalināt tūkstošiem cilvēku, kuriem vārds sākās ar šiem burtiem. (Bet beigās viņu pašu sodīja ar nāvi tā sekotājs Licīnijs.)
Alektriomantija Senajā Romā tika izmantota arī, lai identificētu
Z zagļus. 
īlēšana ar gaiļiem ir pazīstama daudzviet pasaulē, piemēram, Āfrikā zīlē ar melniem gaiļiem vai cīņu gaiļiem. Populāra tā bija arī slāvu tautu vidū. Krievijā vēl 20.gs. sākumā zemnieki mēdza zīlēt ar gaili - no graudiem izveidoja burtus vai novietoja graudu pie katra burta, un, ja vien vistu kungam labpatika graudus uzknābāt, varēja „izlasīt” pareģojumu.

www.zveriem.lv

Fakti,Fakti interesanti

*Pasaulē mazākās olas dēj kolibri, bet lielākās – strausi.

*No Latvijas putniem lielākā ola ir paugurknābja gulbim, mazākā - zeltgalvītim.

*Strausa ola sver 1,5 - 2,0 kg un ir nepieciešamas 40 minūtes, lai to izvārītu.

*Smagākā vistas ola, kas ir iekļauta Ginesa rekordu grāmatā, ir svērusi 300 gramus.

Vistas spēj redzēt dienasgaismu 45 minūtes pirms to spēj saskatīt cilvēki.

Reiz visas vistas esot dzīvojušas meža biezoknī, pārtikušas no savvaļas zāļu sēklām un augļiem, brīvi pārlidojušas no koka uz koku un tajos arī nakšņojušas. Pirms aptuveni pieciem tūkstošiem gadu pirmie vistas pieradinājuši Indijas iedzīvotāji, un no šīs zemes tās pakāpeniski izplatījušās pa visu pasauli. Eiropā vistas ievestas ap 6. gs. p. m. ē.