Britu uzņēmums atradis neparastu komercdarbības jomu - ziemas jaku ražošanu mājās turētām vistām.

Kompānijas "Omlet" dizaineri saņem pasūtījumus no visām pasaules malām. Ideja radusies tāpēc, ka pēdējos gados ziemas bijušas īpaši aukstas.

Jaciņu oderei izmantots Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) radīts materiāls flektalons, kas atstaro ķermeņa siltumu. Fluorescējošā krāsa nodrošina, ka mājputni būs drošībā diennakts tumšajā laikā.

Taču uzņēmums piedāvā arī tvīda jaciņas.

Kompānija sākotnēji ražoja vistu sprostus. Taču klienti izteica vēlmi pēc to apsildīšanas gada aukstākajos mēnešos

www.focus.lv

Vistas un zinātne

Foto: AP/Scanpix

Daudzi uzskata, ka vistas ir padumji putni, taču jaunākie pētījumi, ko veikuši britu zinātnieki, liecina, ka šie mājputni patiesībā ir gudrāki pat par bērniem.

Pētījumos noskaidrots, ka vistām piemīt virkne sarežģītu iemaņu, piemēram, paškontrole, spēja skaitīt un pat sapratne par inženieriju. Savukārt vidusmēra bērni vecumā līdz četriem gadiem nav apveltīti ar šādām spējām.

Bristoles universitātes profesore Kristīna Nikola šiem pētījumiem veltījusi 20 gadus (to sponsorē Happy Egg Company). Pēc viņas vārdiem, domāt, ka vistas ir stulbas - ir pilnīgi aplami. Tā vietā mums ir jāapzinās, ka putniem "ir daudz slēpto talantu".

Intelekts cālim attīstās ātri. Jau dažas stundas pēc piedzimšanas cālēni ir spējīgi skaitīt līdz pieci. Eksperimentāli tas ticis pierādīts, ļaujot cāļiem izvēlēties lielāko olu grupu - viņi vienmēr izvēlas to, kurā vairāk olas, turklāt pat tad, ja eksperti viltīgi mēģina tās sajaukt.

Ar to gan cāļu matemātiskās spējas nebeidzas. Savā rakstā Gudrās vistas (The Intelligent Hen) Nikola apgalvo, ka putni piedzimst ar sapratni par fiziku, konkrēti - par ēku projektēšanas pamatiem.

Par to liecina eksperimenti, kurā vistas lielāku interesi izrādījušas par tādu objektu shēmām, kuri patiešām var tikt uzbūvēti, nevis par tādiem, kas ir pretrunā ar fizikas likumiem.

Tāpat eksperimenti parādījuši to, ka jaunās vistiņas lieliski saprot, ka objekts, kurš iziet no viņu redzesloka, joprojām eksistē, turpretī bērni līdz viena gada vecumam to nesaprot.

Vēl kāds apliecinājums vistu intelektam bijis tests, kas nodemonstrējis, ka jau divu nedēļu vecumā cālēni savā dzīvesvietā spēj orientēties pēc saules.

"Iespējams, ka vistas neizdarīs svarīgus atklājumus matemātikā un neieguldīs savu artavu literatūras attīstībā, bet daudzas iemaņas un prasmes viņas ir spējīgas apgūt daudz ātrāk nekā cilvēku bērni, kuriem līdz šādam līmenim ir jāmācās mēnešiem un gadiem," savu pētījumu rezumē Nikola.

Viņa piebilst, ka daudzu dzīvnieku, jo īpaši vistu, reālo spēju noniecināšana ir psiholoģisks aizsegs tam, lai mums viņu gaļu būtu vieglāk apēst. delfi Izklaide

ZINĀTNIEKI NOSKAIDROJA, KAS NOTIEK AR SASISTO OLU ZEM ŪDENS

Pētnieki bieži interesējās par to, kā uzvedas dažādas vielas neparastos apstākļos, it īpaši kosmosā vai zem ūdens.

Tā zinātnieki no Bermudu salām nolēma pārbaudīt, kā "uzvedīsies" sasista ola ūdenī un pat nofilmēja šo procesu. Viens no nirējiem paņēma sev līdzi zem ūdens vistu olu un nazi, uzmanīgi sasita čaumalu un "atbrīvoja" saturu.

Eksperiments notika Okeānu pētniecības institūta projekta ietvaros, ziņo "Infuture".

Ola tika sasista 18 metru dziļumā. Ūdens spiediens un blīvums atstāja uz olu īpašo ietekmi. Zīmīgi, ka olas dzeltenums un baltums palika kopā kā viens vesels, bet parastos apstākļos baltumu viegli var atdalīt no dzeltenuma.

Ar roku kustības palīdzību nirējs varēja viegli manipulēt ar želejveidīgo olu masu, kura, kā cirkā, sāka pildīt noteiktus trikus. Tomēr, pēc zinātnieku teiktā, šāda "ola uzvedība" iespējama tikai noteiktā ūdens dziļumā, kur ir noteikti apstākļi. Spiedienam arī ir nozīmīga loma, lai varētu veikt šādas manipulācijas ar priekšmetiem un vielām.

lat.mixnews.lv

Mazākā izdētā ola

Kāda liela vista no Lielbritānijas  izdējusi mazāko vistas olu Pasaulē. Harijs Evans kad atrada šo mazo olu vistas ligzdā nemaz nesaprata vai maz tā ir vistas ola,taču izrādījās jā tā ir vistas ola. 

Foto: © Bruce Adams/Daily Mail

1.

Šī ola ir nedaudz lielāka kā 5 Peniju monēta. Šīs olas diametrs ir tikai 2 centimetri un tā sver 7,3 gramus. Harijs officiāli ir pieteicis šo olu Ginesu Rekordam,tikai Ginesa rekordu pārstāvjiem jāatbrauc līdz šaj vistai un mazajai olai lai pārliecinātos,ka tā tiešām ir mazākā vistas ola Pasaulē. 

Šī vista kura izdēja olu ir pavisam normāla,Harijs teica,ka šī vista pirms šīs mazās olas dēja tikai normāla izmēra olas,taču tagad mazāko vistas olu pasaulē. Varbūt kad vista izdēs nākamo olu tā būs tik pat maza? Bet varbūt tā bija kāda kļūda,tā pat kā cilvēku dzemdībās?

2.

Vislabākais ir tas,ka vista šo mazo olu izdēja Lieldienās,kad olu tēma ir aktuāla. Harijs saka,ka visas vistas viņš baro vienādi ar granulām kuras satur olbaltumvielas un vitamīnus,kas nāk vistām par labu olu perēšanā.

Lielākā ola

Safolkas grāfistes iedzīvotājs Marks Kornišs šonedēļ vistu kūtī gandrīz „apsēdās”, kad ieraudzīja milzu objektu, ko bija izdējusi viņa citādi normālā vista Matilde. Tā bija brūnā ola, kas, kā vēlāk izrādījās, izmēros un svarā pārsniedza normālu vistas olu apmēram sešas reizes. Superolas augstums sasniedza 9 cm, bet apkārtmērs – 21 cm. Olas svars bija 120 grami. Vidēja vistas ola ir ap 6 cm augsta, ar 14 cm apkārtmēru un 20 g svaru. Vienīgā problēma – olas čaumala bija tik plāna kā papīrs, un Markam paņemot jau ieplaisāja, tāpēc to nācās apēst jau tuvākajās dienās.

„Man acis burtiski izvēlās, kad ieraudzīju to pirmo reizi. Nespēju noticēt,” atzinās laimīgais Matildes saimnieks Marks Kornišs. „Tas bija gluži smieklīgi – varētu domāt, ka tā ir zoss ola, ja tik liela!” Protams, fermera pirmā doma bija, vai ar brūno vistiņu viss ir kārtībā pēc tik liela darba. „Bet viņa izskatījās pilnīgi nesatraukta par šo izcilo dējienu!” Tā bija tikai ceturtā ola, ko Matilde vispār bija izdējusi. 

Kurā valstī patērē visvairāk olu? 

Pirmo vietu pēc olu patēriņa uz vienu cilvēku ieņem Meksika. Saskaņā ar Meksikas speciālistu sniegto informāciju, katrs valsts iedzīvotājs gadā apēd 21,9 kg olu, kas vidēji ir pusotra ola dienā. Meksikāņi dienā apēd vairāk olu nekā jebkuras citas valsts iedzīvotāji. Agrāk olu ēšanas līdera valsts bija Japāna. Katrs šīs valsts iedzīvotājs gadā patērē 320 olas, kas ir apmēram viena ola dienā.

Cik minūtes ir jāgatavo olas?

Salmonellas ir ļoti izturīgas, un iet bojā tikai pie ilgstošas termiskas apstrādes. Tās vairojas temperatūras amplitūdā no +7 līdz +45 grādiem, bet pati optimālākā temperatūra šīm baktērijām ir +35 - +37 grādi. Ja temperatūra ir zemāka par +5 grādiem, tad salmonellas augšana apstājas. Pie temperatūras +70 - +75 salmonellas iet bojā 5 – 10 minūšu laikā, bet pie ūdens vārīšanās temperatūras tās iet bojā uzreiz. Tāpēc pilnīgi nekaitīgas var būt tikai cieti novārītas olas. Olas vajadzētu vārīt 8 – 10 minūtes no ūdens vārīšanās brīža, bet omleti un ceptas olas jācep līdz pilnīgai sarecēšanai. 

Vai labāk olas ir uzglabāt ar strupo, vai ar spico galu uz augšu?

Labāk olas ir novietot ar spico galu uz leju, lai dzeltenumi izvietotos olas centrā. Šādā stāvoklī olas varēs ,,elpot,, un ilgāk saglabās savu svaigumu, jo strupajā olas galā ir vairāk poru, caur kurām olā iekļūst skābeklis un izgaro ogļskābā gāze. Pie tam, strupajā olas galā atrodas gaisa telpa, kurā var būt baktērijas, un apgriežot olu otrādi, tās uzpeld uz augšu un iekļūst olā. 

Vai drīkst olas uzglabāt istabas temperatūrā?

Drīkst, bet labāk nevajag. Ārpus ledusskapja olas ļoti ātri bojājas. Pat vienas dienas laikā istabas temperatūrā tās zaudē savu svaigumu. Vienas dienas glabāšana istabas temperatūrā ir pielīdzināma veselai olu uzglabāšanas nedēļai ledusskapī.

Cik olu drīkst apēst vienā dienā un nedēļā?

Vienā olā, pie tam tieši olas dzeltenumā, ir 215 mg holesterīna, bet holesterīna diennakts norma ir apmēram 300 mg. Tādēļ cilvēki, ar normālu holesterīna līmeni asinīs, var droši apēst 1 olu dienā. Ja ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs vai kādas saslimšanas ( ateroskleroze, aknu slimības ), jāierobežo olu lietošana uzturā līdz 3 olām nedēļā. Ja jūs uzturā lietojat sviestu, krējumu, treknu gaļu, desas un riekstus, tad arī ir jāierobežo olu skaits uzturā līdz 3 olām nedēļā. Ja jums ir paaugstināts holesterīna līmenis, tad varat lietot uzturā olu baltumu, bet no dzeltenuma atsakieties, jo tieši dzeltenuma sastāvā ir holesterīns. Interesants ir fakts, ka tieši Japānā, kura ir viena no līderiem olu patēriņā uz vienu iedzīvotāju, dzīvo rekordliels skaits ilgdzīvotāju, un šajā valstī ir viszemākais sirds un asinsvadu saslimstību līmenis. Tāpēc agrāk populārais aizspriedums, par olu kaitīgumu holesterīna dēļ, jau sen ir novecojis

www.bonapetit.lv

Gribi zināt  Ko nozīmē marķējums uz olām? 

Uz katras olas, kura ražota putnu fermā un tiek pārdota veikalā, ir jābūt marķējumam. Olas tiek iedalītas diētiskajās un parastajās olās. Olas uzskata par diētiskām pirmās 7 dienas pēc to izdēšanas. Tādēļ ir svarīgi aplūkot ražošanas datumu. Šādas olas der bērnu un diētiskajai ēdināšanai. Diētiskās olas pēc 7 dienām tiek uzskatītas par parastām olām. 
Pirmā marķējuma zīme norāda pieļaujamo glabāšanas termiņu : burts ,,D,, apzīmē diētiskās olas, kuru realizācijas termiņš ir 7 dienas. 
burts ,,P,, apzīmē parastās olas. Šādām olām realizācijas termiņš ir 25 dienas. 
Uzrādītie realizācijas termiņi ir spēkā pie noteikuma, ja olas tiek uzglabātas temperatūrā no 0 līdz + 20 grādiem.
Otra marķējuma zīme norāda olas kategoriju atkarībā no tās svara : 

,,A,, augstākā kategorija – 75 g un vairāk. 
,,S,, selektīvā kategorija – no 65 līdz 74,9 g. 
,,1,, pirmā kategorija – no 55 līdz 64,9 g. 
,,2,, otrā kategorija – no 45 līdz 54,9 g. 
,,3,, trešā kategorija – no 35 līdz 44,9 g.