Daudzi uzskata, ka vistas ir padumji putni, taču jaunākie pētījumi, ko veikuši britu zinātnieki, liecina, ka šie mājputni patiesībā ir gudrāki pat par bērniem.
Pētījumos noskaidrots, ka vistām piemīt virkne sarežģītu iemaņu, piemēram, paškontrole, spēja skaitīt un pat sapratne par inženieriju. Savukārt vidusmēra bērni vecumā līdz četriem gadiem nav apveltīti ar šādām spējām.
Bristoles universitātes profesore Kristīna Nikola šiem pētījumiem veltījusi 20 gadus (to sponsorē Happy Egg Company). Pēc viņas vārdiem, domāt, ka vistas ir stulbas - ir pilnīgi aplami. Tā vietā mums ir jāapzinās, ka putniem "ir daudz slēpto talantu".
Intelekts cālim attīstās ātri. Jau dažas stundas pēc piedzimšanas cālēni ir spējīgi skaitīt līdz pieci. Eksperimentāli tas ticis pierādīts, ļaujot cāļiem izvēlēties lielāko olu grupu - viņi vienmēr izvēlas to, kurā vairāk olas, turklāt pat tad, ja eksperti viltīgi mēģina tās sajaukt.
Ar to gan cāļu matemātiskās spējas nebeidzas. Savā rakstā Gudrās vistas (The Intelligent Hen) Nikola apgalvo, ka putni piedzimst ar sapratni par fiziku, konkrēti - par ēku projektēšanas pamatiem.
Par to liecina eksperimenti, kurā vistas lielāku interesi izrādījušas par tādu objektu shēmām, kuri patiešām var tikt uzbūvēti, nevis par tādiem, kas ir pretrunā ar fizikas likumiem.
Tāpat eksperimenti parādījuši to, ka jaunās vistiņas lieliski saprot, ka objekts, kurš iziet no viņu redzesloka, joprojām eksistē, turpretī bērni līdz viena gada vecumam to nesaprot.
Vēl kāds apliecinājums vistu intelektam bijis tests, kas nodemonstrējis, ka jau divu nedēļu vecumā cālēni savā dzīvesvietā spēj orientēties pēc saules.
"Iespējams, ka vistas neizdarīs svarīgus atklājumus matemātikā un neieguldīs savu artavu literatūras attīstībā, bet daudzas iemaņas un prasmes viņas ir spējīgas apgūt daudz ātrāk nekā cilvēku bērni, kuriem līdz šādam līmenim ir jāmācās mēnešiem un gadiem," savu pētījumu rezumē Nikola.
Viņa piebilst, ka daudzu dzīvnieku, jo īpaši vistu, reālo spēju noniecināšana ir psiholoģisks aizsegs tam, lai mums viņu gaļu būtu vieglāk apēst. delfi Izklaide
ZINĀTNIEKI NOSKAIDROJA, KAS NOTIEK AR SASISTO OLU ZEM ŪDENS
Pētnieki bieži interesējās par to, kā uzvedas dažādas vielas neparastos apstākļos, it īpaši kosmosā vai zem ūdens.
Tā zinātnieki no Bermudu salām nolēma pārbaudīt, kā "uzvedīsies" sasista ola ūdenī un pat nofilmēja šo procesu. Viens no nirējiem paņēma sev līdzi zem ūdens vistu olu un nazi, uzmanīgi sasita čaumalu un "atbrīvoja" saturu.
Eksperiments notika Okeānu pētniecības institūta projekta ietvaros, ziņo "Infuture".
Ola tika sasista 18 metru dziļumā. Ūdens spiediens un blīvums atstāja uz olu īpašo ietekmi. Zīmīgi, ka olas dzeltenums un baltums palika kopā kā viens vesels, bet parastos apstākļos baltumu viegli var atdalīt no dzeltenuma.
Ar roku kustības palīdzību nirējs varēja viegli manipulēt ar želejveidīgo olu masu, kura, kā cirkā, sāka pildīt noteiktus trikus. Tomēr, pēc zinātnieku teiktā, šāda "ola uzvedība" iespējama tikai noteiktā ūdens dziļumā, kur ir noteikti apstākļi. Spiedienam arī ir nozīmīga loma, lai varētu veikt šādas manipulācijas ar priekšmetiem un vielām.
lat.mixnews.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru