Cenšamies tikt pie cālīšiem.

Musu majas vistu olinas.

Ziemas jakas majas vistinam

Tiem kas dzivo cela mala sis noteikti deretu.
www.delfi.lv

Britu uzņēmums atradis neparastu komercdarbības jomu - ziemas jaku ražošanu mājās turētām vistām.

Kompānijas "Omlet" dizaineri saņem pasūtījumus no visām pasaules malām. Ideja radusies tāpēc, ka pēdējos gados ziemas bijušas īpaši aukstas.

Jaciņu oderei izmantots Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) radīts materiāls flektalons, kas atstaro ķermeņa siltumu. Fluorescējošā krāsa nodrošina, ka mājputni būs drošībā diennakts tumšajā laikā.

Taču uzņēmums piedāvā arī tvīda jaciņas.

Kompānija sākotnēji ražoja vistu sprostus. Taču klienti izteica vēlmi pēc to apsildīšanas gada aukstākajos mēnešos

www.focus.lv

Vistas un zinātne

Foto: AP/Scanpix

Daudzi uzskata, ka vistas ir padumji putni, taču jaunākie pētījumi, ko veikuši britu zinātnieki, liecina, ka šie mājputni patiesībā ir gudrāki pat par bērniem.

Pētījumos noskaidrots, ka vistām piemīt virkne sarežģītu iemaņu, piemēram, paškontrole, spēja skaitīt un pat sapratne par inženieriju. Savukārt vidusmēra bērni vecumā līdz četriem gadiem nav apveltīti ar šādām spējām.

Bristoles universitātes profesore Kristīna Nikola šiem pētījumiem veltījusi 20 gadus (to sponsorē Happy Egg Company). Pēc viņas vārdiem, domāt, ka vistas ir stulbas - ir pilnīgi aplami. Tā vietā mums ir jāapzinās, ka putniem "ir daudz slēpto talantu".

Intelekts cālim attīstās ātri. Jau dažas stundas pēc piedzimšanas cālēni ir spējīgi skaitīt līdz pieci. Eksperimentāli tas ticis pierādīts, ļaujot cāļiem izvēlēties lielāko olu grupu - viņi vienmēr izvēlas to, kurā vairāk olas, turklāt pat tad, ja eksperti viltīgi mēģina tās sajaukt.

Ar to gan cāļu matemātiskās spējas nebeidzas. Savā rakstā Gudrās vistas (The Intelligent Hen) Nikola apgalvo, ka putni piedzimst ar sapratni par fiziku, konkrēti - par ēku projektēšanas pamatiem.

Par to liecina eksperimenti, kurā vistas lielāku interesi izrādījušas par tādu objektu shēmām, kuri patiešām var tikt uzbūvēti, nevis par tādiem, kas ir pretrunā ar fizikas likumiem.

Tāpat eksperimenti parādījuši to, ka jaunās vistiņas lieliski saprot, ka objekts, kurš iziet no viņu redzesloka, joprojām eksistē, turpretī bērni līdz viena gada vecumam to nesaprot.

Vēl kāds apliecinājums vistu intelektam bijis tests, kas nodemonstrējis, ka jau divu nedēļu vecumā cālēni savā dzīvesvietā spēj orientēties pēc saules.

"Iespējams, ka vistas neizdarīs svarīgus atklājumus matemātikā un neieguldīs savu artavu literatūras attīstībā, bet daudzas iemaņas un prasmes viņas ir spējīgas apgūt daudz ātrāk nekā cilvēku bērni, kuriem līdz šādam līmenim ir jāmācās mēnešiem un gadiem," savu pētījumu rezumē Nikola.

Viņa piebilst, ka daudzu dzīvnieku, jo īpaši vistu, reālo spēju noniecināšana ir psiholoģisks aizsegs tam, lai mums viņu gaļu būtu vieglāk apēst. delfi Izklaide

ZINĀTNIEKI NOSKAIDROJA, KAS NOTIEK AR SASISTO OLU ZEM ŪDENS

Pētnieki bieži interesējās par to, kā uzvedas dažādas vielas neparastos apstākļos, it īpaši kosmosā vai zem ūdens.

Tā zinātnieki no Bermudu salām nolēma pārbaudīt, kā "uzvedīsies" sasista ola ūdenī un pat nofilmēja šo procesu. Viens no nirējiem paņēma sev līdzi zem ūdens vistu olu un nazi, uzmanīgi sasita čaumalu un "atbrīvoja" saturu.

Eksperiments notika Okeānu pētniecības institūta projekta ietvaros, ziņo "Infuture".

Ola tika sasista 18 metru dziļumā. Ūdens spiediens un blīvums atstāja uz olu īpašo ietekmi. Zīmīgi, ka olas dzeltenums un baltums palika kopā kā viens vesels, bet parastos apstākļos baltumu viegli var atdalīt no dzeltenuma.

Ar roku kustības palīdzību nirējs varēja viegli manipulēt ar želejveidīgo olu masu, kura, kā cirkā, sāka pildīt noteiktus trikus. Tomēr, pēc zinātnieku teiktā, šāda "ola uzvedība" iespējama tikai noteiktā ūdens dziļumā, kur ir noteikti apstākļi. Spiedienam arī ir nozīmīga loma, lai varētu veikt šādas manipulācijas ar priekšmetiem un vielām.

lat.mixnews.lv

Mazākā izdētā ola

Kāda liela vista no Lielbritānijas  izdējusi mazāko vistas olu Pasaulē. Harijs Evans kad atrada šo mazo olu vistas ligzdā nemaz nesaprata vai maz tā ir vistas ola,taču izrādījās jā tā ir vistas ola. 

Foto: © Bruce Adams/Daily Mail

1.

Šī ola ir nedaudz lielāka kā 5 Peniju monēta. Šīs olas diametrs ir tikai 2 centimetri un tā sver 7,3 gramus. Harijs officiāli ir pieteicis šo olu Ginesu Rekordam,tikai Ginesa rekordu pārstāvjiem jāatbrauc līdz šaj vistai un mazajai olai lai pārliecinātos,ka tā tiešām ir mazākā vistas ola Pasaulē. 

Šī vista kura izdēja olu ir pavisam normāla,Harijs teica,ka šī vista pirms šīs mazās olas dēja tikai normāla izmēra olas,taču tagad mazāko vistas olu pasaulē. Varbūt kad vista izdēs nākamo olu tā būs tik pat maza? Bet varbūt tā bija kāda kļūda,tā pat kā cilvēku dzemdībās?

2.

Vislabākais ir tas,ka vista šo mazo olu izdēja Lieldienās,kad olu tēma ir aktuāla. Harijs saka,ka visas vistas viņš baro vienādi ar granulām kuras satur olbaltumvielas un vitamīnus,kas nāk vistām par labu olu perēšanā.

Lielākā ola

Safolkas grāfistes iedzīvotājs Marks Kornišs šonedēļ vistu kūtī gandrīz „apsēdās”, kad ieraudzīja milzu objektu, ko bija izdējusi viņa citādi normālā vista Matilde. Tā bija brūnā ola, kas, kā vēlāk izrādījās, izmēros un svarā pārsniedza normālu vistas olu apmēram sešas reizes. Superolas augstums sasniedza 9 cm, bet apkārtmērs – 21 cm. Olas svars bija 120 grami. Vidēja vistas ola ir ap 6 cm augsta, ar 14 cm apkārtmēru un 20 g svaru. Vienīgā problēma – olas čaumala bija tik plāna kā papīrs, un Markam paņemot jau ieplaisāja, tāpēc to nācās apēst jau tuvākajās dienās.

„Man acis burtiski izvēlās, kad ieraudzīju to pirmo reizi. Nespēju noticēt,” atzinās laimīgais Matildes saimnieks Marks Kornišs. „Tas bija gluži smieklīgi – varētu domāt, ka tā ir zoss ola, ja tik liela!” Protams, fermera pirmā doma bija, vai ar brūno vistiņu viss ir kārtībā pēc tik liela darba. „Bet viņa izskatījās pilnīgi nesatraukta par šo izcilo dējienu!” Tā bija tikai ceturtā ola, ko Matilde vispār bija izdējusi.